š JÅ«su personiskÄ informÄcija netiek glabÄta un netiek kopÄ«gota ar citiem
FrÄ«das Kalo nezinÄmÄ dzÄ«ve, darbi un jÄgpilnie teicieni
GleznotÄja, kuras Ä«stais vÄrds ir MagdalÄna Karmena FrÄ«da Kolo Kalderona, ir meksikÄnis. ViÅa dzÄ«voja no 1907. lÄ«dz 1954. gadam. GleznotÄjs, kurÅ” kļuva par populÄru ikonu, tika definÄts kÄ sirreÄlists. TomÄr viÅa vienmÄr noraidÄ«ja sirreÄlisma kustÄ«bu. Uz jautÄjumu, kas ir FrÄ«da Kohlo, var Ä«si atbildÄt Å”Ädi.
Frīdas Kalo dzīve
GleznotÄja FrÄ«da Kolo dzimusi 1907. gadÄ Kojoakanas pilsÄtÄ uz dienvidiem no Meksikas. GleznotÄja, kas pazÄ«stama ar savu jutÄ«gumu pret saviesÄ«giem notikumiem un iesaistÄ«Å”anos politikÄ, sÄkotnÄji dzimusi 1907. gadÄ, taÄu paziÅoja par savu dzimÅ”anas datumu 1910. gada 7. jÅ«liju, Meksikas revolÅ«cijas dienu. ViÅa vÄlas, lai viÅas dzÄ«ve sÄktos ar jaunas, modernas un demokrÄtiskas Meksikas dzimÅ”anu.
VienkÄrÅ”Äkais veids, kÄ pÄrbaudÄ«t WhatsApp tÄlruÅa numuru. IegÄdÄjieties virtuÄlo tÄlruÅa numuru, lai pÄrbaudÄ«tu un izmantotu WhatsApp
TomÄr gleznotÄja dzÄ«ve turpinÄjÄs ar lielÄm grÅ«tÄ«bÄm. ViÅa 6 gadu vecumÄ cieta no poliomielÄ«ta un kliboja vienÄ no viÅas kÄjÄm. Klibumu tÄ laika medicÄ«nisko iespÄju ietvaros mÄÄ£inÄja likvidÄt vai atvieglot ar koka plÄksnÄ«ti. Tas noveda pie tÄ, ka FrÄ«dai Kolo tika pieŔķirts nežÄlÄ«gs segvÄrds, piemÄram, ākoka kÄja FrÄ«daā.
FrÄ«da Kohlo pieÄ·ÄrÄs dzÄ«vei ar Å”o invaliditÄti. Pusaudža gados viÅa uzvarÄja NacionÄlajÄ sagatavoÅ”anas skolÄ, kas nodroÅ”inÄja labÄko izglÄ«tÄ«bu viÅas reÄ£ionÄ. Å ajÄ daudzpusÄ«gajÄ skolÄ svarÄ«gi bija ne tikai nokÄrtot stundas. Skolas mÄrÄ·is bija radÄ«t ļoti efektÄ«vus mÄksliniekus tÄdÄs jomÄs kÄ mÄksla, zinÄtne, filozofija un literatÅ«ra. TÄpÄc katram skolÄnam bija jÄinteresÄjas par Ŕīm jomÄm. TÄpÄc FrÄ«da Å”ajÄ skolÄ apguva kustÄ«bas, uzskatus un prasmes, kas ietekmÄtu viÅas mÄksliniecisko dzÄ«vi. TÄdi vÄrdi kÄ Alehandro Gomess Äriass, HosÄ Gomess Robleda un Alfonso Vilja, kuri kļuva par nozÄ«mÄ«gÄm intelektuÄlÄm personÄ«bÄm MeksikÄ, bija Kollo skolasbiedri. Kohlo, kuras mÄrÄ·is bija arÄ« skolÄ attÄ«stÄ«t savu mÄkslu un uzskatus, kļuva par anarhistu literÄro grupu dalÄ«bnieci. FrÄ«das Kolo, kuras mÄrÄ·is bija kļūt par spÄcÄ«gu sievieÅ”u dzimuma aktrisi, ceļu satiksmes negadÄ«jums pilnÄ«bÄ mainÄ«ja savu dzÄ«vi.
Nelaimes gadījums, kas izmainīja Frīdas Kalo dzīvi
1925. gada 17. septembrÄ« 18 gadus vecÄ FrÄ«da Kollo cieta smagu avÄriju, kad autobuss, kurÄ viÅa atradÄs, ietriecÄs tramvajÄ, braucot mÄjÄs no skolas. ArÄ« Kollo, kura Å”ajÄ negadÄ«jumÄ zaudÄja daudzus draugus, Å”ajÄ negadÄ«jumÄ guva nopietnus muguras un gūžas lÅ«zumus. Viens no tramvaja dzelzs stieÅiem iebrauca Kohlo kreisajÄ gurnÄ un izkÄpa no iegurÅa. PÄrÄjÄ Kolo dzÄ«ves daļa bÅ«tu pavadÄ«ta starp Ärstiem, slimnÄ«cÄm un medikamentiem kÄ pÄdas, ko atstÄjis Å”is negadÄ«jums. FrÄ«da Kolo visu mūžu dzÄ«voja ar neÄrstÄjamÄm sÄpÄm gūžas kaulÄ.
FrÄ«dai Kolo Ŕī negadÄ«juma dÄļ tika veiktas 32 operÄcijas. ViÅas kÄja, kas raustÄ«jÄs poliomielÄ«ta dÄļ, neizturÄja Ŕīs procedÅ«ras, un viÅai bija gangrÄna, tÄpÄc 1954. gadÄ viÅai tika amputÄta iepriekÅ” minÄtÄ labÄ kÄja. Kohlo varÄja pamest slimnÄ«cu 1 mÄnesi pÄc negadÄ«juma. FrÄ«da, kura sÄka gleznot ar Ä£imenes un draugu mudinÄjumu, nodevÄs gleznoÅ”anai, lai atbrÄ«votos no cieÅ”anÄm un sÄpÄm. TomÄr viÅa nevarÄja piecelties no gultas. Å Ä« iemesla dÄļ viÅa sÄka gleznot savus paÅ”portretus, novietojot spoguli pie griestiem tieÅ”i pretÄ« savai gultai. PirmÄ no FrÄ«das Kolo gleznÄm ir PaÅ”portrets samta kleitÄ. GleznotÄja, kura savu pirmo gleznu uzgleznoja 1926. gadÄ, pÄc avÄrijas nevarÄja piecelties 2 gadus.
FrÄ«da Kalo pÄc negadÄ«juma
Pirmos soļus FrÄ«da Kolo spÄja spert tikai 1927. gadÄ pÄc avÄrijas. Kohlo, kura lÄ«dz tam nebija varÄjusi piecelties no gultas un kurai par valsts politiku bija jÄmÄcÄs no ziÅÄm, dienÄ, kad viÅa piecÄlÄs, sÄka tuvoties mÄkslas un politikas aprindÄm. ViÅa iepazinÄs ar Kubas lÄ«deri Hulio Antenio Mellu un fotogrÄfi TÄ«nu Modotti un sÄka veidot regulÄras draudzÄ«bas ar duetu. KÄ trÄ«s draugi viÅi apmeklÄja tÄ laika mÄkslinieku izstÄdes, politiÄ·u ielÅ«gumus un sociÄlistu diskusijas. PÄc visÄm Ŕīm aktivitÄtÄm Kohlo 1929. gadÄ kļuva par Meksikas komunistiskÄs partijas biedru.
Frīda Kalo un laulības dzīve
KamÄr FrÄ«da Kolo ar savÄm gleznÄm guva vÄrdu, viÅas draudzene TÄ«na Modoti nolÄma viÅu iepazÄ«stinÄt ar tÄdu gleznotÄju kÄ viÅa. Djego Rivera, kas pazÄ«stams kÄ meksikÄnis Mikelandželo, kļūs par FrÄ«das Kolo vÄ«ru. FrÄ«da parÄdÄ«ja Djego savas gleznas viÅu pirmÄs tikÅ”anÄs reizÄ un piekrita viÅu apprecÄt, jo starp viÅiem sÄkÄs romantiskas attiecÄ«bas. PÄris apprecÄjÄs 1929. gada 21. augustÄ. Rivera treÅ”o reizi apprecÄjÄs ar FrÄ«du. MÄkslas aprindÄs viÅu laulÄ«ba ir zinÄma kÄ āziloÅa un baloža laulÄ«baā.
Lai gan FrÄ«da Kolo nav pÄrtraukusi gleznot lÄ«dz Å”im, viÅas gleznas parasti nav paÅ”portreti. SpecializÄjoties nedzÄ«vu priekÅ”metu zÄ«mÄÅ”anÄ, FrÄ«da izveidoja savu otro paÅ”portretu gadÄ, kad viÅi apprecÄjÄs. Å o otro paÅ”portretu 2000. gadÄ iegÄdÄjÄs amerikÄÅu kolekcionÄrs par 5 miljoniem USD. FrÄ«das Kolo vÄ«rs Rivera arÄ« bija KomunistiskÄs partijas biedrs. TomÄr viÅu izslÄdza no ballÄ«tes gadÄ, kad viÅi apprecÄjÄs. Å Ä« iemesla dÄļ FrÄ«da nolÄma pamest ballÄ«ti. PÄc Å”iem notikumiem pÄris sÄka dzÄ«vot ASV. PÄris 1930. gadÄ pÄrcÄlÄs uz ASV un pelnÄ«ja iztiku, veidojot sienu gleznojumus. Kolo savu darbu ar nosaukumu "FrÄ«da un Djego Rivera" radÄ«ja ASV, kur viÅi uzturÄjÄs lÄ«dz 1933. gadam. Å o darbu veidoja FrÄ«da Kolo, pamatojoties uz pÄra kÄzu fotogrÄfijÄm. Glezna ir vienÄ«gais zÄ«mÄjums starp FrÄ«das Kolo darbiem, kurÄ iekļauts Djego. Vienlaikus Å”is darbs tika iekļauts Sanfrancisko sievieÅ”u mÄkslinieku biedrÄ«bas rÄ«kotajÄ ikgadÄjÄ izstÄdÄ. TÄpÄc Ŕī ir pirmÄ Kohlo glezna, kas izstÄdÄ«ta jebkurÄ izstÄdÄ.
VÄtraina laulÄ«ba
PÄra laulÄ«ba bija diezgan sarežģīta. VeselÄ«bas problÄmu dÄļ FrÄ«dai Kolo tika veikts aborts. TurklÄt Kolo, kurai bija daudz spontÄno abortu, Å”ajÄ posmÄ bija pakļauta arÄ« vÄ«ra neuzticÄ«gajai attieksmei. Kohlo, kura uzzinÄja, ka viÅas vÄ«rs viÅu krÄpj, pameta viÅu 1939. gadÄ. TomÄr pÄris pÄc gada apprecÄjÄs vÄlreiz. PÄc otrÄs laulÄ«bas viÅi pÄrcÄlÄs uz Zilo mÄju, kur dzima un uzauga FrÄ«da Kolo.
Bija zinÄms, ka FrÄ«dai bija attiecÄ«bas ar dažÄdiem vÄ«rieÅ”iem, pirms viÅi pat bija beiguÅ”i laulÄ«bu. Viens no viÅiem, krievu revolucionÄrs Leons Trockis, laika gaitÄ ievÄcÄs FrÄ«das mÄjÄ. Trockis, kurÅ” ar Ä«paÅ”u Riveras prezidenta atļauju pÄrcÄlÄs dzÄ«vot pie FrÄ«das, ŔķīrÄs no FrÄ«das pÄc tam, kad uzzinÄja par sievas attiecÄ«bÄm ar FrÄ«du. FrÄ«da bija starp cilvÄkiem, kas tika nopratinÄti pÄc Trocka slepkavÄ«bas mÄÄ£inÄjuma. PÄc kÄda laika FrÄ«dai Ŕķita lietderÄ«gi pamest Meksiku. PÄc tam viÅa atgriezÄs RiverÄ Sanfrancisko.
FrÄ«das Kalo pÄdÄjie gadi
Kohlo, kuras veselÄ«ba sÄka bieži pasliktinÄties, vÄl vairÄk nodevÄs gleznoÅ”anai, lai apspiestu sÄpes. ViÅa atklÄja izstÄdes ne tikai MeksikÄ, bet arÄ« AmerikÄ un FrancijÄ. FrÄ«das Kolo stÄstam beidzoties, 1938. gadÄ Å ujorkÄ atklÄtÄ izstÄde viÅai atnesa lielu slavu. ViÅas 1939. gadÄ ParÄ«zÄ atklÄtÄ izstÄde piesaistÄ«ja pat tÄ laika slavenÄko gleznotÄju uzmanÄ«bu. ViÅas gleznas tika augstu novÄrtÄtas ParÄ«zes izstÄdÄ, un viÅai tika piedÄvÄts apmeklÄt nodarbÄ«bas La Esmeralde mÄkslas skolÄ, vienÄ no Ŕī perioda spÄcÄ«gÄkajÄm mÄkslas skolÄm. FrÄ«da pieÅÄma Å”o piedÄvÄjumu un, neskatoties uz veselÄ«bas pasliktinÄÅ”anos, 10 gadus mÄcÄ«ja tur mÄkslu. Å is izglÄ«tÄ«bas process, kas sÄkÄs 1943. gadÄ, tika apturÄts 1953. gadÄ, kad Kolo veselÄ«ba pilnÄ«bÄ pasliktinÄjÄs. TaÄu studentu grupa pÄc Kollo lÅ«guma ieradÄs pie viÅas mÄjÄs un turpinÄja nodarbÄ«bas. Å o studentu grupu sauca Los Fridos.
DzÄ«ves pÄdÄjos gados, 1948. gadÄ, viÅa pieteicÄs Meksikas komunistiskajÄ partijÄ un paziÅoja, ka vÄlas atkal kļūt par biedru. PÄc viÅas lÅ«guma pieÅemÅ”anas 1950. gadÄ viÅa tika hospitalizÄta mugurkaula problÄmu dÄļ. ViÅai tur bija jÄpaliek 9 mÄneÅ”us. TaÄu, kad viÅa pÄc 9 mÄneÅ”iem tika izlaista no slimnÄ«cas, viÅa vÄl vairÄk nodeva sevi savÄm gleznÄm un 1953. gada aprÄ«lÄ« Mehiko atklÄja personÄlizstÄdi. ViÅas labÄ kÄja tika amputÄta gangrÄnas dÄļ, kas notika tÄ paÅ”a gada jÅ«lijÄ. .
KÄ nomira FrÄ«da Kalo?
Kohlo nomira 1954. gada 13. jÅ«lijÄ plauÅ”u embolijas dÄļ. ViÅas mÄjÄ tika atrasta pÄdÄjÄ glezna, ko viÅa gleznoja, āLai dzÄ«vo mūžsā. Å Ä« glezna bija klusÄ daba. ViÅas Ä·ermenis tika kremÄts nÄkamajÄ dienÄ pÄc viÅas nÄves un ievietots ZilajÄ mÄjÄ. Zilo mÄju valsts kasei dÄvinÄja Djego Rivera 1955. gadÄ.
Frīdas Kolo darbi
FrÄ«dai Kolo ir 143 darbi. 55 no Å”iem darbiem ir paÅ”portreti. MeistarÄ«ba viÅas gleznÄs, Ä«paÅ”i paÅ”portretos, piesaistÄ«ja arÄ« Pablo Pikaso uzmanÄ«bu. Å Ä« iemesla dÄļ Pikaso par Kolo teica: āMÄs nezinÄm, kÄ uzzÄ«mÄt tÄdas cilvÄku sejas kÄ viÅaā. FrÄ«dai bieži bija mÄjdzÄ«vnieki. Å Ä« iemesla dÄļ viÅa kopÄ zÄ«mÄja savu mÄjdzÄ«vnieku portretus. To piemÄri ir viÅas 1941.Ā gadÄ veidotais zÄ«mÄjums āEs un mani papagaiļiā un 1943.Ā gadÄ veidotais paÅ”portrets ar pÄrtiÄ·iem.
Piesakieties lai iegÄdÄtos virtuÄlos tÄlruÅu numurus! - PÄrciet TÄlruÅa Numuru
Izlases pakalpojumi
Blogi
Twilio un Python jaudas i...
Python programmēšanas jomā spēja nemanāmi integrēt API ne tikai uzlabo jūsu lietojumprogrammu funkcionalitāti, bet arī papla&scaro...
3 iemesli izvÄlÄties What...
Čārlzs tagad piedāvā WhatsApp integrāciju Zendesk, Gorgias un Freshdesk. — Tātad? jūs varētu domāt: "Es izmantošu tikai...
FrÄ«das Kalo nezinÄmÄ dzÄ«v...
Gleznotāja, kuras īstais vārds ir Magdalēna Karmena Frīda Kolo Kalderona, ir meksikānis. Viņa dzīvoja no 1907. līdz 1954. gadam. Gle...
AutomatizÄjiet WhatsApp z...
Sveiki, tehnoloģiju entuziasti! Šodien es priecājos jūs iepazīstināt ar neticami parocīgu Python bibliotēku, kas padarīs jūsu...
KÄdas dÄvanas patÄ«k DvÄ«Åu...
Sieviete Dvīņi, kas vienmēr izceļas ar savu ārkārtīgi dzīvespriecīgo un enerģisko personību, ir nemierīga un ar akt&#...
MÄs ar nepacietÄ«bu gaidÄ«s...
Sazināsimies uz vietas un apspriedīsim sarunu tirdzniecības potenciālu jūsu uzņēmumam.
Â
Kriss (pārdošanas dir...